Digitālie maksājumi un finanšu tehnoloģijas: Latvija (2026)
Latvijā darbojas pilnībā izveidota, ES prasībām atbilstoša licencēšanas sistēma maksājumu iestādēm (MI) un elektroniskās naudas iestādēm (EMI), kuru kopš 2023. gada 1. janvāra, kad Latvijas Banka pārņēma FKTK/FCMC funkcijas, uzrauga Latvijas Banka. Likums „Par maksājumu pakalpojumiem un elektronisko naudu” transponē PSD2 un paredz divpakāpju (licencētu un reģistrētu) atļauju izsniegšanas sistēmu ar ES pases tiesībām. Latvijas Banka aktīvi izsniedz licences – astoņas 2025. gadā un septiņas jau līdz 2026. gada maijam – un sagatavo tirgus dalībniekus gaidāmajai pārejai uz PSD3/PSR.
Galvenā struktūra
Likums par maksājumu pakalpojumiem un elektronisko naudu (Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likums; likumi.lv id 206634), ar ko transponē ES PSD2 direktīvu 2015/2366/ES; kopš 2023. gada 1. janvāra (pēc FKTK un FCMC apvienošanās) to uzrauga Latvijas Banka kā vienīgā kompetentā iestāde
Galvenie punkti
Vienotā regulatīvā iestāde — Latvijas Banka
2023. gada 1. janvārī Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK/FCMC) tika pilnībā apvienota ar Latvijas Banku, kurai tagad ir vienīgā atbildība par maksājumu iestāžu, elektronisko naudas iestāžu, banku un citu finanšu tirgus dalībnieku licencēšanu, uzraudzību un krīzes novēršanu.
Divpakāpju PI un EMI licencēšana
Latvijas Banka izsniedz darbības licences „licencētām” maksājumu iestādēm (minimālais kapitāls — 125 000 eiro) un „licencētām” elektronisko naudas līdzekļu iestādēm (minimālais kapitāls — 350 000 eiro), kā arī paredz vieglākus „reģistrēto” statusa nosacījumus mazapjoma operatoriem. 2025. gadā tika piešķirtas astoņas maksājumu iestāžu/elektronisko naudas iestāžu licences, un līdz 2026. gada maijam — vēl septiņas, kas liecina par aktīvu licencēšanas procesu.
PSD2 atvērtās banku sistēmas ieviešana
PSD2 tika transponēta Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā; Latvijas bankas ievieš atvērtās banku sistēmas API saskaņā ar „Berlin Group“ NextGenPSD2 standartiem. Sākot ar 2024. gadu, Latvijas atvērtās banku sistēmas ekosistēma aptver 11 bankas un kontu pakalpojumu sniedzējus ar 26 publicētiem API, kas ļauj licencētiem trešajām pusēm (TPP) sniegt konta informācijas un maksājumu iniciēšanas pakalpojumus.
SEPA tūlītējie maksājumi, viens no pirmajiem lietotājiem
Latvija pievienojās SEPA tūlītējo kredīta pārvedumu (SCT Inst) shēmai 2017. gadā un jau ievērojami atbilda prasībām pirms ES Tūlītējo maksājumu regulas 2025. gada oktobra termiņa. Šo sistēmu ir ieviesuši aptuveni 53 % Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēju, un lielākā daļa lielāko banku tajā piedalās un atbalsta norēķinus eiro reālajā laikā.
BNPL, uz ko attiecas ES Patēriņa kredīta direktīva II
Latvijā nav atsevišķa valsts likuma par BNPL; BNPL produkti ir reglamentēti ar pārskatīto ES Patēriņa kredīta direktīvu (CCD2, Direktīva 2023/2225/ES), kuru dalībvalstīm jātransponē līdz 2025. gada novembrim. CCD2 oficiāli iekļauj kredītus ar atliktu maksājumu licencēto patēriņa kredītu regulējumā, paredzot kredītspējas pārbaudes un standartizētu informācijas sniegšanu.
Notiek PSD3/PSR sagatavošana
Latvijas Banka ir noteikusi sagatavošanos PSD3 un ES Maksājumu pakalpojumu regulai (PSR) par skaidru 2026. gada uzraudzības prioritāti. Jaunie ES tiesību akti (ierosināti 2023. gada jūnijā, paredzams, ka stāsies spēkā 2026.–2027. gadā) aizstās PSD2; Latvija atrodas ieviešanas priekšposma uzraudzības režīmā, un valsts līmeņa transponēšanas tiesību akti vēl nav iesniegti.
Šī lapa ir tulkojums, kas sagatavots ērtības labad; angļu valodas versija ir noteicošā, un šis teksts nav juridiska konsultācija.